Pēc starptautiskās biokurināmā biržas „Baltpool” datiem, iepriekšējā apkures sezonā Latvijā vienmērīgi samazinājās gan biokurināmā cena, gan siltuma cena galapatērētājiem.
Vidējā biokurināmā cena Latvijā iepriekšējā sezonā samazinājās par 31 % – no 38,61 eiro par MWh līdz 26,34 eiro par MWh. Biokurināmā cenas samazināšanās bija iemesls tam, ka attiecīgi samazinājās arī siltuma cena: vidējā siltuma cena gadā valstī samazinājās par 30 % – no 125,1 eiro par MWh līdz 89 eiro par MWh.
„Biokurināmā cenai ir tieša ietekme uz galīgo siltuma cenu patērētājiem. Latvijā bija vērojama ideāla korelācija – siltuma cena samazinājās tikpat lielā apmērā, kādā samazinājās biokurināmā cena. Pirms gada, gatavojoties apkures sezonai, biokurināmā pārdevēji bija noskaņoti optimistiski un, cerot uz labu peļņu, sagatavoja daudz izejvielu. Līdzīgi domāja lielākā daļa tirgus dalībnieku, izveidojās ekonomiskajiem burbuļiem raksturīgais visu dalībnieku inertums. Tirgum stabilizējoties, kļuva skaidrs, ka sagatavots pārāk daudz biokurināmā, un cenas sāka ievērojami samazināties. To veicināja arī apstāklis, ka palēninājās mēbeļu ražošanas tempi, tādēļ biokurināmā tirgus dalībniekiem nebija jākonkurē izejvielu dēļ, palielinot to cenas”, – stāsta Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis), „Baltpool” tirdzniecības vadītājs.
Ja pastāv normāli tirgus apstākļi, galvenais biokurināmā cenu noteicošais faktors, pēc V. Jonuča teiktā, ir kurināmās koksnes cena. Visās trīs Baltijas valstīs iepriekšējā apkures sezonā vienmērīgi samazinājās gan koksnes, gan biokurināmā cena.
Siltuma cenas iepriekšējā apkures sezonā atgriezās pirmskara līmenī. Tas ir labs piemērs, kā tirgus spēj atgūties pēc piedzīvotā piedāvājuma šoka, kad ES noteikto sankciju dēļ apstājās biokurināmā imports no trešajām valstīm.
Iepriekšējā gadā vidējā biokurināmā cena biokurināmā biržā Latvijā bija 26,34 eiro par MWh, tāpēc, pēc V. Jonuča teiktā, domājams, ka ilgtermiņa darījumi biržā šogad būtu jāveido līdzīgā līmenī. Tie ir labi jaunumi pircējiem gaidāmajai sezonai, jo cenai vajadzētu būt aptuveni par 15 % zemākai, salīdzinot ar pērnās vasaras sākumu.
Arī Lietuvā un Igaunijā tika fiksētas biokurināmā cenu samazināšanās tendences. Abās valstīs samazinājās arī siltuma galīgā cena patērētājiem.
Salīdzinot ar 2022.–2023. gada sezonu, Lietuvā biokurināmā cena samazinājās par 40 % (līdz 23,58 eiro par MWh), bet Igaunijā par 26 % (līdz 20,95 eiro par MWh). Lietuvā siltuma cena galapatērētājiem samazinājās par aptuveni 16 % (līdz 72,83 eiro par MWh), Igaunijā – par 9 % (līdz 87,09 eiro par MWh). Biokurināmā cenas izmaiņu atšķirīgā ietekme uz galīgo siltuma cenu dažādās valstīs ir atkarīga no niansēm konkrētajā valstī, piemēram, gāzes patēriņa siltumenerģijas ražošanai vai tirgus regulēšanas īpatnībām.
Latvijas biokurināmā tirgus dalībnieki iepriekšējā gadā aktīvi iesaistījās jaunajā „RED BP” ilgtspējības shēmā. Noslēgto darījumu ar jauno „RED BP” ilgtspējības shēmas marķējumu daļa valstī bija 70 %. 2023. gada 19. maijā “RED BP” shēmu atzina Latvijas Ministru kabinets. Saskaņā ar “RED BP” shēmu Latvijas pircēji kopš 2023. gada maija iegādājās un piegādāja 0,35 TWh ilgtspējīga biokurināmā. Ar “RED BP” marķējumu biokurināmo Latvijā iepriekšējā gadā iegādājās deviņi pircēji, kuriem biokurināmo piegādāja 16 piegādātāji. 95 % biokurināmā bija Latvijas izcelsmes, 5 % – Lietuvas.
Par “Baltpool”
Starptautiskā biokurināmā birža “Baltpool” ir elektroniska tirdzniecības platforma, kurā notiek standartizētu biodegvielas produktu tirdzniecības izsoles. Lietuvā “Baltpool” organizē arī kokmateriālu un siltumenerģijas izsoles, veic SIAP līdzekļu un Kurināmā no atjaunīgajiem energoresursiem administrēšanu. No 2022. g. 28. aprīļa “Baltpool” ir uzticēts īstenot brīvprātīgu nacionālo novērtēšanas shēmu biomasas kurināmā atbilstības ilgtspējības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) daudzuma mazināšanas kritērijiem. “Baltpool” pieder pie Lietuvas valsts pārvaldītās enerģētikas uzņēmumu grupas EPSO-G. Biokurināmā biržu uzrauga un regulē Valsts enerģētikas regulēšanas dienests.
Vairāk informācijas www.baltpool.eu.