Latvijas digitālās labklājības reitings paliek nemainīgs - 28. vieta pasaulē

Digitālās dzīves kvalitātes indekss ir ikgadējs pētījums, lai atbilstoši digitālajai labbūtībai sakārtotu 121 valsti noteiktā secībā, pamatojoties uz 5 pamatpīlāriem — interneta kvalitāte, interneta pieejamība, e-drošība, e-infrastruktūra un e-pārvaldība

Surfshark (DQL) 2024. gada digitālās dzīves kvalitātes (DQL) indekss ierindo Latviju 28. vietā pasaulē. Pētījums norāda, kā valstīm sokas vispārējās digitālās dzīves kvalitātes jomā salīdzinājumā ar citām valstīm. Latvijas reitings kopš pagājušā gada nav mainījies, kas atspoguļo apņēmības trūkumu uzlabot digitālo pasauli, pozicionējot valsti kā līderi tehnoloģisko jauninājumu ieviešanā, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.                                                  

“Tādā vēlēšanu gadā kā 2024, kur digitālo pasauli veidoja politikas diskurss un sociālās vērtības, digitālās dzīves kvalitātes noteikšana par prioritāti bija svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Tā palīdzēja informēt iedzīvotājus, aizsargāt demokrātijas procesus, un veicina inovācijas. Mūsu ikgadējais projekts palīdz labāk saprast, kur katra valsts atrodas digitālās plaisas ziņā, uzsverot, kur nācijas digitālās dzīves kvalitāte ir izcila un kur nepieciešama uzmanība,” saka Tomas Stamulis, Surfshark galvenais drošības speciālists.

No piecām indeksā iekļautajām jomām Latvijai vislabāk ir veicies e-drošības ziņā, kur Latvijai ir 20. vieta, bet e-pārvaldības ziņā tai ir izaicinājumi, ierindojoties 42. vietā. Interneta pieejamības, kā arī interneta kvalitātes ziņā valsts ierindojas 27. vietā, bet e-infrastruktūras jomā 34. vietā. Kopumā Latvija atpaliek no Lietuvas (15. vieta) un Igaunijas (10. vieta). Eiropas valstīm ir vadošās pozīcijas digitālās dzīves kvalitātes ziņā, un Latvijai šajā reģionā ir 22. vieta.    

Latvija e-pārvaldības reitingā ierindojas augstāk par 65% analizēto valstu, un aiz tās paliek 79 valstis

E-pārvaldība nosaka cik attīstīti un digitalizēti ir valsts pārvaldības pakalpojumi. Labi attīstīta e-pārvaldība palīdz samazināt birokrātiju, mazina korupciju, un palielina publiskā sektora caurspīdību. Šis pīlārs parāda arī mākslīgā intelekta (MI) pratības līmeni valstī. Valstis ar augstāku pratību pielāgot MI tehnoloģijas ir gatavas cīņai ar nacionāliem kiberapdraudējumiem. E-pārvaldības ziņā Latvija ir 42. vietā pasaulē — par 4 vietām zemāk nekā pagājušajā gadā.

E-drošības ziņā Latvija ir 20. vietā pasaulē — tajā pašā vietā, kur pagājušajā gadā  

E-drošības pīlārā tiek mērīts, cik labi valsts ir gatava cīnīties ar kibernoziedzību, kā arī cik progresīvi ir valsts datu aizsardzības tiesību akti. Šajā pīlārā Latvija atpaliek no Lietuvas (2. vieta) un Igaunijas (2. vieta). Latvija ir gatava cīnīties pret kibernoziedzību, un tā kā Latvija ir ES dalībvalsts un tai ir jāievēro VDAR, šajā valstī ir izcili datu aizsardzības tiesību akti.                                       

Interneta kvalitāte Latvijā ir par 21 % labāka nekā vidēji pasaulē

●      Latvijas fiksēto interneta līniju ātrums ir vidēji 193Mbps. Salīdzinājumam visātrākais pasaules fiksētais internets ir Singapūrā — 347Mbps. Bet vislēnākais fiksētais internets Tunisijā — 14Mbps.

●      Latvijas mobilā interneta ātrums ir vidēji 130Mbps. Pasaulē visātrākais mobilais internets ir AAE 430Mbps, bet vislēnākais Jemenā 12Mbps.                                               

Salīdzinot ar Lietuvu, Latvijas mobilais internets ir par 7 % lēnāks, savukārt fiksētās platjoslas ātrums ir par 9 % lēnāks. Kopš pagājušā gada mobilā interneta ātrums Latvijā ir uzlabojies par 45 %, bet fiksētās platjoslas ātrums — par 16 %.                                                

Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā internets ir pieejams

Latvijas iedzīvotājiem ir jāstrādā 1 stundu un 8 minūti mēnesī, lai atļautos fiksēto platjoslas internetu. Lai gan tas ir mazāk par vidējo rādītāju, tas ir 5 reizes vairāk nekā Bulgārijā, kur ir pasaulē vispieejamākais fiksētais internets (Bulgārijas iedzīvotājiem ir jāstrādā 14 minūtes mēnesī, lai to atļautos).

Latvijas iedzīvotājiem ir jāstrādā 55 minūtes un 13 sekundes mēnesī, lai atļautos mobilo internetu. Tas ir 6 reizes vairāk nekā Angolā, kur ir pasaulē vispieejamākais mobilais internets (Angolas iedzīvotājiem ir jāstrādā 9 minūtes mēnesī, lai to atļautos).

E-infrastruktūras jomā Latvija ir 34. vietā

Labā e-infrastruktūra atvieglo interneta izmantošanu dažādu ikdienas aktivitāšu, piemēram, darba, mācību, iepirkšanās utt., veikšanai. Šajā pīlārā tiek novērtēts, cik liela ir interneta penetrācija attiecīgajā valstī, kā arī tīkla gatavība (gatavība izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas). Latvijā ir laba interneta penetrācija (92% jeb 31. vieta pasaulē), un interneta gatavības ziņā Latvijai ir 35. vieta.

Globālā mērogā investīcijas e-pārvaldībā un e-infrastruktūrā visvairāk uzlabo digitālo labklājību

Starp pīlāriem e-pārvaldībai ir stiprākā korelācija ar DQL indeksu (0,92), kam seko e-infrastruktūra (0,91); interneta pieejamībai ir vājākā korelācija 0,65.

METODIKA 

2024. gada Digitālās dzīves kvalitātes indeksā tika pētīta 121 valsts, pamatojoties uz pieciem pamatpīlāriem, kas ietver 14 rādītājus. Šis pētījums ir balstīts uz ANO publiski pieejamajiem datiem, Pasaules bankas datiem un citu avotu datiem. Visu Latvijas profilu 2024. gada Digitālās dzīves kvalitātes indeksā un interaktīvu valsts salīdzinājuma rīku skatiet šeit: https://surfshark.com/research/dql/country/LV 

PIEZĪMES REDAKTORIEM 

Surfshark ir kiberdrošības uzņēmums, kurš vērsts uz cilvēciskotu privātuma un drošības risinājumu izstrādi. Surfshark One komplekts ietver vienu no retajiem VPN, ko revidējuši neatkarīgi drošības eksperti, oficiāli sertificētu antivīrusa programmu, privātu meklēšanas rīku un datu noplūdes brīdinājuma sistēmu. Surfshark ir atzīts par 2024. gada Tech Advisor’s Editor’s Choice. Lai tuvāk iepazītos ar Surfshark 2024. gadā, skatiet mūsu gada notikumu apkopojumu. Lai vairāk uzzinātu par pētniecības projektiem, apmeklējiet mūsu pētniecības centru vietnē: surfshark.com/research